Kristīne Lagarda atkārtoti pauž savu naidīgu attieksmi pret kriptovalūtām

Kristīne Lagarda atkārtoti pauž naidīgu attieksmi pret kriptovalūtām - 09032020150231bcechristinelagardegovernatoreecbbancancentralieuropeapoliticamonetariaPagājušajā otrdienā Francijas Bankas rīkotajā konferencē Kristīne Lagarda kārtējo reizi pauda neuzticību kriptovalūtām. Vienlaikus Eiropas Centrālās bankas prezidents atzinīgi novērtēja digitālā eiro nopelnus. Tomēr šī Euro 2.0 decentralizētā, anonīma un digitālā kvalitāte neatšķiras no “nenosaucamajām” kriptovalūtām.

Kriptovalūtu lietderības puse atzīšana

27. septembrī Luvras muzejā notika Banque de France organizētā konference par finanšu tokenizācijas iespējām un izaicinājumiem. Konferences laikā kriptovalūtas piekāva Eiropas Centrālās bankas prezidents.

Tomēr Kristīne Lagarda sākotnēji atzina "kriptovalūtu acīmredzamos panākumus". Saskaņā ar bijušā SVF vadītāja teikto, kriptovalūtas no kādreiz "anonīma libertāra secinājuma" ir kļuvušas par arvien vairāk pieņemtu maksāšanas līdzekli.

Tomēr nepagāja ilgs laiks, līdz šis mazais apliecinājums tika dzēsts. Lagardas kundze nekavējoties norādīja uz kriptovalūtu bīstamību, minot Zemes USD sabrukuma piemēru (citāts FSO).

Turklāt ECB prezidente pat ir noraidījusi terminu "kriptovalūta", kas, pēc viņas domām, būtu sistemātiski jāaizstāj ar kriptoaktīvu. Pēc autora domām, šis termins drīzāk apzīmētu kriptovalūtu "tīri spekulatīvo" raksturu.

Digitālā eiro novirze

Kristīne Lagarda pēc kriptovalūtu nosodīšanas pauda savu entuziasmu par digitālā eiro attīstību. Šis eiro, kas tiek piedāvāts kā uzticamāka alternatīva kriptovalūtām, īpaši ļaus Eiropas centrālajām bankām saglabāt kontroli pār digitālo valūtu, kuru paredzēts pieņemt pēc iespējas vairāk cilvēku.

Tādā veidā tiek cerēts, ka valstu monetārās iestādes uzņemsies vadošo lomu tokenizācijā un finanšu decentralizācijā, kas pašlaik tām ievērojami izvairās. Kristīne Lagarda šajā sakarā paziņoja:

Ja centrālās bankas neiesaistās un nepiedalās digitālo valūtu attīstībā un attīstībā, tās riskē zaudēt enkura lomu, ko tās spēlējušas gadu desmitiem.

Pēc viņas teiktā, šobrīd pie savu digitālo valūtu izstrādes strādā aptuveni 100 centrālās bankas. ECB prezidentam šīs digitālās valūtas piedāvās darījumu anonimitāti. Viņš pievienoja:

Digitālā eiro izstrādes laikā mēs vienmēr esam paturējuši prātā, ka tiesības uz privātumu ir svarīgs eiropiešu aspekts. Digitālais eiro zināmā mērā respektēs savu lietotāju anonimitāti, taču ne Eiropas Centrālās bankas līmenī.

Lai gan tas var būt pārsteigums, termina decentralizācija, lai aprakstītu šo digitālo eiro, var likt pasmaidīt. Jāpiebilst, ka eiro tiek veidots ar ambīciju kļūt par Eiropas ģimeņu ikdienas sastāvdaļu. Patlaban palaišana ir plānota ne agrāk kā 2026. gadā.