Zviedrijas bankas ir noraizējušās par centrālās bankas E-Krona digitālo kronu projektu

Zviedrijas bankas ir noraizējušās par Centrālās bankas digitālās vainaga E-Krona projektu - E Krona 1024x575Zviedrijas bankas izrāda bažas par Centrālās bankas priekšlikumu par digitālo kroni Riksbank un to, kā tas varētu ietekmēt viņu nozari.

Zviedru baņķieru rūpes

Zviedrijā, valstī, kas visā pasaulē izmanto mazāk skaidras naudas, Riksbank apsver iespēju pieņemt digitālos maksājumus, kuru pamatā ir tradicionālais elektroniskais kronis, tā sauktā e-krona. Jebkurā gadījumā, ja šis projekts kādreiz notiks, iespējams, būs iespējams tirgot valūtu tādās platformās kā Bitcoin sistēma.

Pagājušā gada beigās Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pērs Bolunds paziņoja, ka Riksbank finanšu komiteja ir sākusi novērtēt valsts izredzes uz pāreju uz digitālo valūtu - pētījumu, kas tiks pabeigts 2022. gada novembrī.

Bet valstī strādājošie baņķieri uzskata, ka tas būtiski mainītu banku sistēmas darbību, teikts otrdien Reuters ziņojumā. Konkrēti, ir bažas, ka, ja cilvēki pārskaita savu naudu no bankas depozīta kontiem uz e-kroni, tas varētu atstāt bankām nepietiekamu finansējumu un likt likviditātes labad paļauties uz vairumtirdzniecības tirgiem, teikts ziņojumā. .

Korporatīvās bankas SEB finanšu direktors Masihs Yazdi sacīja, ka tas viss var apdraudēt valsts finanšu stabilitāti, jo tas var radīt situāciju, kad bankas uzņemas vairāk parādu un, visticamāk, kļūst mazāk rentablas.

Joprojām daudzi šaubās par līgumiem starp Centrālo banku un valsts bankām

Tas, kā Centrālā banka rīkosies ar saņemto naudu, ir cits jautājums. Zviedrijas Banku asociācijas padomnieks Rikards Ēriksons jautāja, vai Riksbank varētu aizdot līdzekļus bankām, lai kompensētu iespējamo noguldījumu trūkumu, vai arī tā plāno visus līdzekļus paturēt sev.

Pirmais variants varētu nozīmēt, ka hipotēkas un biznesa aizdevumi varētu būt atkarīgi no Centrālās bankas vēlmes riskēt. "Es nedomāju, ka Riksbank patiešām domāja par to vai sniedza labas atbildes," viņš sacīja aģentūrai Reuters.

Yazdi piebilda, ka Centrālā banka saskarsies ar jautājumiem, kas nav monetārā politika, piemēram, privātuma jautājums. Tas ir tāpēc, ka uz blockchain balstītu digitālo vainagu būtu iespējams izsekot atšķirībā no tradicionālā vainaga.

Tomēr šķiet, ka Centrālā banka ir vērsta uz vēlmi virzīt projektu uz priekšu. Pagājušā gada oktobrī Riksbank vadītājs Stefans Ingvess lūdza Zviedrijas valdību "pārskatīt likumīgā maksāšanas līdzekļa jēdzienu" un sagatavot atbilstošu normatīvo vidi, kas atstātu vietu elektroniskajam kronim. "Būs digitāla valsts valūta, kas būs likumīgs maksāšanas līdzeklis, elektronisks kronis, ko izdevusi Riksbank," toreiz publiskajā piezīmē rakstīja Ingvess.