Tēma digitālās monētas turpina rosināt politiskās debates pat maz Eirolande. Vienkārši padomājiet par ziņojumu, kuru nesen publicēja Eiropas Centrālā banka, ar nosaukumu "Kripto-aktīvi: ietekme uz finanšu stabilitāti, monetāro politiku, kā arī maksājumiem un tirgus infrastruktūru", kurā Frankfurtes analītiķi zem palielināmā stikla nolika to, kādu ietekmi kriptovalūtas varētu atstāt uz pasaules ekonomiku. A ietekme joprojām tiek vērtēta kā ierobežota, ko pašlaik uzskata tikai par nelielu daļu uzņēmumu, kuri izvēlējušies maksājumus virtuālajā valūtā. Tāpēc tam nevajadzētu būt elementam, kas spēj ietekmēt monetāro politiku, vismaz tik ilgi, kamēr parādības lielums paliek šajos līmeņos.
Mario Dragi paziņojumi
Tomēr tajā pašā laikā pati ECB neatkārtoja nepieciešamību pēc tādas paaugstināta modrība no viņa puses, saskaņā ar paziņojumiem, ko šajā sakarā sniedza Mario Dragi par digitālo aktīvu parādību. Aizejošais gubernators savā nesenajā paziņojumā savukārt bija paziņojis, ka pēc viņa teiktā, Bitcoin un Altcoin nav īstas valūtas, bet drīzāk ārkārtīgi riskanti aktīvi un tāpēc jāārstē ar pienācīgiem piesardzības pasākumiem.
Paziņojums, ko mīkstināja institucionālā loma, bet kas daudziem atgādināja tos, kurus 2017. gadā izteica Džeimijs Dimonsprezidents un izpilddirektors JPMorgan Chase, kas bez pārmērīgas diplomātijas tajā laikā bija apsūdzējis Bitcoin nekas vairāk kā vienkārša krāpšanāstomēr, draudot ar savas bankas tirgotāju atlaišanu, pārsteidza operācija ar kriptovalūtām. Dažu dienu īsā laikā tomēr pati JPMorgan Chase būtu pārsteigts nopirkt saviem klientiem lielu daudzumu Bitcoin, gūstot peļņu tieši no kriptovalūtu karalienes cenu krituma pēc viņa vārdiem. Šie paziņojumi beidzot bija izraisījuši daudz ironijas un pat dažas apsūdzības par tirgus traucējumiem, kurus vēlāk laboja vārdi Blockchain, kas norādīta kā galvenā tehnoloģija ne tikai ASV iestādes, bet arī banku sistēmas turpmākajai attīstībai.
Francijas un Vācijas attieksme
Tomēr Dragi paziņojumus daudzi ir sapratuši loģisks secinājums par pēdējos mēnešos Francijas un Vācijas nostājām. Jo īpaši Parīzes valdība ir atkārtoti paudusi nodomu pastiprināt saikni ar šo nozari, atdzīvinot likumdošanu, kuras mērķis ir samazināt tās izmantošanu nelikumīgās darbībās. Attieksme, ko skaidri izteikusi Bruno Le Marī, Transalpīnu reģiona finanšu ministrs, kurš iecēla bijušo Francijas Centrālās bankas prezidenta vietnieku Žans Pjērs Landau izstrādāt vispiemērotākos noteikumus, lai uzraudzītu virtuālo valūtu attīstību. Gājiens, ko daudzi analītiķi ir interpretējuši tādas regulatīvās sistēmas izpratnē, kas spēj šo parādību atgriezt institucionālajā gultnē.
Turklāt Le Marijas lēmums bija ar ievērojamu labvēlību sveica Vācijas valdība un jo īpaši no tā kolēģa Pēteris Altmaiers, kā arī no Joahims Vermelings, valdes loceklis Bundesbank. Savukārt pēdējie nebija vilcinājušies atsākt darbību, norādot, ka virtuālās valūtas būtu jāregulē ar globāliem noteikumiem, jo valstu noteikumi nevar būt pietiekami, lai pārvaldītu tagad globālu parādību, piemēram, pieprasītu starptautisku sadarbību.
Ņemot vērā Dimona demonstrēto nestabilitāti, joprojām ir jāskatās, vai šī politisko un monetāro iestāžu daļējas slēgšanas attieksme ilgs ilgu laiku, vai arī tā ļaus pārdomāt fenomenu, sākot, iespējams, no tā acīmredzama lietderība tiešsaistes darījumiem un banku sistēmai, ko pierāda pēdējos gados izveidotās daudzās partnerattiecības, piemēram, Ripple.
